Mūsdienās daudzi vecāki izvēlas maksāt saviem bērniem par labām atzīmēm. Praksē lielākoties tiek izmantoti divi paņēmieni – maksāšana par teicamiem un izciliem vērtējumiem, bet kabatas naudas samazināšana, ja tiek saņemtas zemas atzīmes; tāpat arī bieži vien vecāki nemaksā par labiem un augstiem mācību rezultātiem, bet tikai samazina bērna kabatas naudu, ja saņemtas sliktas atzīmes. Taču rodas jautājums, vai maksāt par atzīmēm ir pareizi?

Kāpēc vispār vecāki iedomājās par atzīmēm maksāt? Daudzi vecāki uzskata, ka samaksa par atzīmēm kalpo kā motivācija, lai bērns cītīgāk mācītos un saņemtu augstākus vērtējumus. Diemžēl šādā veidā tiek veicināta tikai interese par naudu nevis pašām mācībām, kurām ir primārā nozīme. Bērniem ir jāsaprot, ka ir labi jāmācas ne jau naudas dēļ, bet gan tāpēc, ka laba izglītība būs vajadzīga turpmākajā dzīvē. Tāpat arī maksāšana par augstām atzīmēm tikai pieradina skolēnus pie šāda naudas ieguves veida, kas nozīmē, ka, ja reiz vecāki ir sākuši tā rīkoties, tad tas būs arī jāturpina vēl ilgi.

Ja bērnam tiek vai arī netiek maksāts par labiem vērtējumiem, taču noteikti tiek samazināta kabatas nauda par zemām atzīmēm, tad šāda rīcība tikai pastiprina bailes no neveiksmes mācībās, kā arī vecāku dusmām. Var šķist, ka šādā veidā var tikt stimulēta motivācija, lai cītīgāk mācītos, taču patiesībā tā vairāk ir skolēna traumēšana. Turklāt katrs bērns ir individualitāte ar savām stiprajām un vājajām pusēm. Ir skolēni, kuriem ir izcilas dotības matemātikā, taču viņi nespēj saņemt labus rezultātus sportā. Tāpēc ir nepareizi maksāt par atzīmēm, ja, lai arī kā skolēns censtos, ir ļoti grūti saņemt pat tikai viduvējas atzīmes.

Rodas jautājums – kāpēc vecāki vispār ir iedomājušies, ka par labām atzīmēm ir jāmaksā? Šeit daudzi pieaugušie savu rīcību argumentē, balstoties uz analoģiju par darba samaksu. Strādājot darbā, cilvēks taču saņem algu. Līdz ar to arī bērni, mācoties un piestrādājot pie tā, lai saņemtu labas atzīmes, var saņemt par to atalgojumu. Taču šāds pamatojums nav pārliecinošs, turklāt ne jau par visiem darbiem tiek saņemta samaksa. Pats svarīgākais, kas vienmēr tiek gūts no darba, ir pieredze, kā arī pašizaugsme un jaunu prasmju apguve. Tas pats ir arī attiecināms uz bērniem un mācībām skolā – tā ir vieta, kur tiek apgūtas dažādas zināšanas un iemaņas, kā arī iegūta pieredze. Tai arī būtu jābūt galvenajai motivācijai. No psiholoģiskā viedokļa raugoties, daudz lielāku labumu gūst tie bērni, kuri ir spējuši rast iekšējo motivāciju nevis ārējo jeb samaksu no vecākiem. Pēc psihologu viedokļa, maksāšana bērniem par labām atzīmēm rada daudz lielāku kaitējumu nekā dod kādu labumu.

Ikvienā vietā, sākot jau no skolas laikiem, ir jāspēj rast interese un vēlme strādāt un mācīties, lai gūtu pašattīstību. Ja bērns skolā vai darbinieks uzņēmumā ir orientēts tikai uz samaksu, tad rezultātā netiek netiek dots personīgais ieguldījums. No bērniem ir jāizaudzina tādi pieaugušie un darba ņēmēji, kas ir pašmotivēti, godkārīgi, ieinteresēti savā darba, kā arī tiem piemīt vēlme sniegt kopējo ieguldījumu, attīstību un izaugsmi, turklāt darbs ir paveikts produktīvi un kvalitatīvi.

Vecāki, kuri maksā bērniem par labām atzīmēm, jau pašā saknē iznīcina bērnu iniciatīvu mācībām, pašmotivāciju un radošu. Turklāt vēl sodīšana ar kabatas naudas samazināšanu par sliktām atzīmēm vēl bērnu iebiedē.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here