Vēl joprojām ik pa laikam cilvēki atceras ekonomisko krīzi, kas īpaši smagi skāra Latviju. Krīzes pamatā bija ekonomiskais burbulis – straujš cenas pieauguma paātrinājums. Tāpat ar vārdu savienojumu “ekonomiskais burbulis” saprot arī procesu, kad cena pieaug ātrāk nekā kāda aktīva fundamentālā vērtība.

Ekonomisko burbuli var iedalīt piecos posms. Sākumā ir nejaušas un pēkšņas izmaiņas kā, piemēram, kari vai arī liela raža un līdz ar to arī peļņa, vai jaunas tehnoloģijas. Pēc tam seko ekonomiskā burbuļa otrā fāze, kurā daudzi sabiedrības locekļi kļūst par tā sauktajiem jaunbagātniekiem, kā arī ievērojami sākt pieaugt cenas. Trešajā posmā ikviens jau sāk sevi uzskatīt par biznesa pārzinātāju, līdz ar to arī pieaug gan uzņēmumu skaits, ieguldījumi u.c. Šajā posmā sabiedrība sāk arī masveidīgi piedalīties un aktivizēties. Līdz ar to ekonomiskais burbulis nonāk jau ceturtajā stadijā jeb krīzes posmā. Pats svarīgākais krīzes rādītājs ir tas, ka cenas vairs nepieaug. Līdz ar to tie, kas pārzina biznesa norises, jau ir visus aktīvus pārdevuši, turpretī tie, kas vēl nenojauta ekonomiskā burbuļa rašanos, tikai tagad sāk izmisīgi pārdot aktīvus, jo ir sapratuši, ka to cena ir pārāk augsta, lai būtu noturīga. Šajā brīdī sāk samazināties arī cenas un sabiedrība sāk meklēt “vainīgos”. Pēc tam uzreiz seko pēdējais posms jeb lūzums. Diemžēl šādi ekonomiskie burbuļi var augt gadu garumā, kā arī ir diezgan grūti identificēt, kurā brīdī tas īsti ir sācies.

Saistībā ar Latvijā notikušo krīzi, tiek uzskatīts, ka ekonomiskā burbuļa iemesli ir kredīti. Latvijā tajā laikā strauji sāka pieaugt izsniegto naudas aizdevumu skaits. Lai gan arī šobrīd jau atkal pēc krīzes ir lielāka aktivitāte kreditēšanas jomā, tomēr situācija ir mainījusies. Pirmskrīzes laikā kreditēšanas tirgus bija nesakārtots un kropļots. Nebija izveidots vienots kredītbirojs. Lai gan Latvijas banka 2008. gadā izveidoja kredītu jeb parādnieku reģistru, tomēr iegūstamā informācija kredītu devējiem bija ierobežota. Kreditori veidoja individuālus kredītu reģistrus, taču savstarpēja apmaiņa ar klientu kredītsaistībām un to izpildi netika veikta. Līdz ar to kredīti Latvijas krīzes laikā bija ekonomiskā burbuļa cēloņi, jo nesakārtotās kreditēšanas jomas un vienota kredītbiroja trūkuma dēļ kredītu devēji nepietiekami spēja izvērtēt savus potenciālos klientus. Kreditoriem nebija informācijas par citām kredītsaistībām, kādas bija uzņēmies kredītu ņēmējs, līdz ar to kredīti tika izsniegti. Klienta maksātspēju nebija iespējams pārbaudīt; kredītvēsture, ja vien tā nebija vienas kreditēšanas kompānijas robežās, bija nezināma. Arī paši cilvēki – kredītu ņēmēji – bija bezatbildīgi un aizņēmās naudu no kredītu devējiem, neizvērtējot to, vai spēs šo naudas aizdevumu atmaksāt laikā. Tāpat arī pārsvarā kā galvenais nodrošinājums bija īpašuma ķīla. Rodoties problēmai ar kredīta atmaksu, lai nezaudētu savu īpašumu, kredīta ņēmējs vērsās pie cita kreditora, kurš, nezinot jau esošās kredītsaistības, izsniedza jaunu kredītu ar sliktu kredītvēsturi. Šādā veidā kredīta ņēmējs pamazām nonāca kredītu slazdā, līdz vairs nebija neviens kreditors, pie kura bija iespējams aizņemties. Nesakārtotība kreditēšanās jomā, vienotas kredītsaistību informācijas neesamība arī ir galvenie iemesli, kāpēc kredītu var uzskatīts par ekonomisko burbuli.

Šobrīd kreditēšana Latvijā ir jau daudz kontrolētāka nozare – tiek veikti gan dažādi likuma grozījumi, tika izveidota arī LNKA (Latvijas nebanku kredītdevēju asociācija), kuras sastāvā esošie biedri (vairāk kā 80% Latvijas kreditoru) ievēro daudz stingrākus ierobežojumus nekā ir noteikts pēc valsts likumdošanas. Lai gan kredīti joprojām var būt ekonomisko burbuļu cēloņi, tomēr pēdējos gados Latvijā ir darīts ļoti daudz, lai neatkārtotos smagā situācija, kas notika pasaules ekonomiskās krīzes laikā. Šobrīd gandrīz ikviens kreditors stingri pārbauda kredīta ņēmēju ienākumus – tiek pieprasītas gan izziņas no VID, gan darba devējiem, kā arī dažkārt nepieciešams uzrādīt pēdējo mēnešu bankas konta pārskatus – ; ir veikti ierobežojumi gan naudas aizdevumu izsniegšanas laikos, gan ir stingrāki vecuma ierobežojumi. Noteikti kredīta devējs pārbauda potenciālā klienta kredītvēsturi, jo tagad informācija par debitoriem ir pieejama un pārbaudāma. Ierobežojumi attiecas arī uz pašiem kreditoriem, kuriem ir nepieciešama licence, kas ir ikgadēji jāpārreģistrē.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here