Visur to vien skandina un daudzina, ka par naudu laimi nevar nopirkt, bet vai tiešām tas tā ir? Iespējams, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, jo, kā zināms, nekad nav absolūtas taisnības ne vienā, ne otrā jautājumā.

Kā pauž gadsimtiem izauklētā pārliecība, laime neslēpjas naudā, bet gan garīgās lietās, ja tā var sacīt. Šī pārliecība pauž, ka par naudu nevar nopirkt mīlestību, cieņu, uzticību, sirsnību, ticību, prieku u.c. netaustāmas vērtības. Tiesa, minētās vērtības tik tiešām nevar nopirkt par naudu.

Bet, manuprāt, pareizāk būtu meklēt atbildes uz šo jautājumu no citiem jautājumiem, proti, kas ir laime? Kas kuram ir laime? Kas ir tas, kas katru cilvēku padara laimīgu? Skaidrs ir viens – katru cilvēku laimīgu padara kaut kas cits, tāpēc nav korekti apgalvot, ka par naudu nevar nopirkt laimi vai ka naudu var nopirkt par naudu. Atgādinu, ka nav absolūtas taisnības, jo nav absolūti vienādu cilvēku. Kā saka, kas der visam, tas neder nekam. Tāpat ir arī ar laimi. Tā katram ir sava.
Piemēram, kādu laimīgu dara jaunas mašīnas vai mājokļa iegāde, ceļošana apkārt pasaulei, ēšana dārgos restorānos, ekskluzīvu apģērbu un rotu iegāde u.tml. izdarības. To visu var nopirkt par naudu, ja tā ir.

Citus dara laimīgus tas, ka mājās viņus kāds gaida, ka viņus mīl un ciena, cits jūtas laimīgs, ka var savā dzīvē darīt to, kas tam patīk, kāds jūtas laimīgs, kad ir kopā ar saviem tuvajiem un mīļajiem, bet vēl kāds ir laimīgs, ka ir brīvs un ne no viena neatkarīgs. To visu nevar nopirkt par naudu, pat ja tās nav.
Abos piemēros uzskatāmi redzams, ka vienus dara laimīgus materiālas lietas, bet citus – nemateriālas un netaustāmas vērtības. Atgriežoties pie pārliecības, ka nekad nav absolūti pareizs un viennozīmīgs, un patiesība vienmēr slēpjas kaut kur pa vidu, es vēlētos, lai jūs paspekulētu par trešo viedokli, kurā apvienotas abas šīs galējās taisnības.

Piemēram, cilvēkam ir daudz naudas un viņš iegādājas jaunu mājokli. Jaunajā mājoklī nodibina ģimeni, kurā viņš jūtas mīlēts, cienīts un līdz ar to laimīgs. Šajā gadījumā redzams, ka laime neaprobežojas tikai ar jauna mājokļa iegādi, bet gan nes laimi par to, ka šajā mājā dzīvo cilvēka mīlētā ģimene. Šajā situācijā varētu teikt, ka laimi par naudu var nopirkt laimi.

Izdarot secinājumus no šī viedokļa, jāsaka, ka laime neslēpjas lietās, bet gan apstākļos, kas saistās ar šīm lietām.

Runājot par laimi un naudu, vēl jāpiemin tāds apgalvojums, ka nauda ir enerģija jeb līdzeklis, ar kuru var ietekmēt dažādus procesus, gūstot no tiem enerģiju un laimi. Šajā gadījumā varētu teikt, ka darbojas “ķēdīte” – nav naudas, nav enerģijas, nav laimes. Šī iemesla dēļ ir aplami apgalvot, ka nauda ir slikta. Nauda pati par sevi nav ne slikta, ne laba – labs vai slikts ir tikai tas, kas ar tās palīdzību tiek panākts. Tā ir laba, ka palīdz cilvēkiem kļūt laimīgiem. Tā ir slikta, ja tā padara cilvēkus nelaimīgus.

Lai visbeidzot atbildētu uz jautājumu, vai par naudu var nopirkt laimi, ir jāatbild uz pēdējo jautājumu – vai cilvēks, kuram nav naudas, var būt laimīgs? Uz šo jautājumu katrs atbildēs pēc saviem uzskatiem. Kāds teiks – par kādu laimi var būt runa, ja cilvēkam nav pat tādas naudas, lai uzturētu sevi pie dzīvības, proti, paēstu, nenosaltu, nesaslimtu? Vēl kāds teiks – ja cilvēks ir iekšējā harmonijā ar sevi, tad tādi ārējie apstākļi kā ēdiena trūkums, sals un slimības nespēs ietekmēt tā laimi.

Kā noprotams, šeit netiks sniegta atbilde uz šo jautājumu, jo katram cilvēkam šajā jautājumā ir sakāms kas cits. Tā arī lai tas paliek, jo pasaule kļūtu tik nāvīgi neinteresanta, ja cilvēki un to viedokļi būtu vienādi.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here