Vai zini, ko nozīmē teiciens – bēdas nav skopas? Ļauj man tev paskaidrot. Šis teiciens nozīmē to, ka, tad kad mēs esam bēdīgi vai noskumuši, nereti mēs iztērējam daudz lielākas naudas summas, nekā mēs to darītu, ja nebūtu noskumuši. Un to pat ir pierādījuši zinātnieki.

Nu jau pirms pāris gadiem klajā tika laists pētījums, kurš apliecināja, ka cilvēki tērē vairāk naudas, kad tie ir bēdīgi. Šajā pētījumā liels skaits cilvēku tika sadalīti divās dažādās grupās. Vienai cilvēku grupai tika parādīts video, kurš tiem izraisīja bēdīgas emocijas, bet otrai – video, kurš bija ar neitrālu emocionālo piegaršu. Pēc šo video noskatīšanās, visiem dalībniekiem tikai iedoti 10 dolāri un tiem bija jāizsaka piedāvājums, cik tiem maksātu par ūdens pudeli, kura atrodas to priekšā. Rezultāti pierādīja, ka, mūsu sajūtas ietekmē to, cik daudz naudas mēs iztērējam jo, ja grupa, kurai tika parādīs bēdīgais video, vidēji par ūdens pudeli maksātu 2,11 dolārus, tad grupa, kurai tika parādīts neitrālais video par to pašu ūdens pudeli maksātu tikai 0,56 dolārus. Un, lai gan visi cilvēki, kuri piedalījās šajā pētījumā, izteicās, ka šiem video nebija nekāda sakara ar to, cik naudas tie piedāvāja par ūdens pudeli, ir jāatzīst, ka šī lielā summas atšķirība tomēr liek aizdomāties, ka varbūt tomēr emocijas ir kaut kā saistītas ar to, cik daudz naudas mēs iztērējam, pat, ja mēs to neapzināmies.

Un es domāju, ka šim pētījumam ir taisnība par mūsu emociju saistību ar mūsu tēriņiem, jo ir viegli redzēt, kā šis “bēdas nav skopas” efekts varētu ietekmēt cilvēkus un likt tiem uzsākt nežēlīgu un nebeidzamu ciklu. Padomā pats, kas notiek tad, kad tu, atnākot mājās no lielveikala, attopies, ka tu esi iztērējis ļoti daudz naudas, bieži vien pārāk daudz naudas. Tu kļūsti bēdīgs, jo saproti, ka tev var nepietikt naudas, lai vai nu apmaksātu visus maksājumus ekstrēmākajā gadījuma, vai vienkārši, lai atlicinātu kādu summu iekrājumiem. Un ko mēs nereti darām, kad esam bēdīgi un vēlamies sevi uzmundrināt – dodamies atkal iepirkties. Ne velti amerikāņiem ir teiciens “retail therapy” jeb iepirkšanās terapija. Un tā ātri vien var iekļūt nebeidzamā ciklā, kad tu turpini tērēt arvien vairāk un vairāk naudas, bet, jo vairāk tu iztērē, jo bēdīgāks tu kļūsti, kas atkal rada vēlmi tērēties.

Kā izkļūt no šī nebeidzamā cikla? Šeit ir divi variantu, kur abos tev ir jāiznīcina šīs tērēšanas un saliktā noskaņojuma cēlonis. Vai nu tu vari kaut kādā veidā ierobežot savus tēriņus, piemēram, uzsākt krājkontu, kurš nodrošinās, ka tu uzreiz nevari iztērēt iekrāto naudu, bet kamēr tu gaidi, līdz tev būs pieejama šī nauda, tu, iespējams vairs nevēlēsies tērēt šo naudu, vai ari, piemēram, vienkārši tu vari sākt striktāk ierobežot savus tēriņus. Otrs variant ir likvidēt šī cikla otro cēloni – slikto un skumjo noskaņojumu. Ja tu zini, ka tev būs grūti ierobežot tēriņus, tad, iespējams tev vajadzētu saprast, kas tad tevi padarīja skumju šī cikla sākumā. To apjaušot tu vari risināt šo bēdīgo noskaņojumu, kā rezultāta, likvidējot šo problēmu, iespējams, tev izdosies pārtraukt šo ciklu.

Protams, es nesaku, ka skumjas un bēdas ir vienīgais iemesls, kādēļ mēs bieži vien iztērējam vairāk naudas, nekā bijām plānojuši, jo nereti mums šiem tēriņiem ir citi iemesli, taču, iespējams, neapzināti skumjas tevi ir kaut mazliet ietekmējušas, un rezultātā tu esi iztērējis par daudz naudas. Un tādēļ es piedāvāju vienu no vienkāršākajiem veidiem, kā nodrošināt, ka tu ietupi pēc iespējams vairāk naudas – vienkārši netērē naudu, kad tu esi noskumis vai bēdīgs. Iespējams, tas nepalīdzēs visiem samazināt savus tēriņus, bet varbūt tomēr kāds atklās, sava pārtērētā budžeta iemeslu.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here