Zviedru krona, kuras valūtas kods ir SEK, ir ne tikai oficiālā Zviedrijas valūta un maksāšanas līdzeklis Zviedrijā, bet arī vienpadsmitā tirdzniecībā visbiežāk izmantotā valūta pasaule, kas liecina par tas popularitāti un noturīgumu.
Krona zviedru valodā burtiski nozīmē kronis, tādēļ nereti, piemēram, angļu valodā Zviedrijas krona tiek dēvēta par Zviedrijas kroni, kas ir Zviedrijai ļoti atbilstoši, jo Zviedrija, līdzīgi kā Lielbritānija, ir karaliste ar Karali kā monarku, Karalieni un karalisko ģimeni.

reiksdālderisZviedrija ir sena valsts, kura kā vienota valsts pirmo reizi parādījās jau Viduslaikos, kad Zviedrijā jau tika izmantota vienota valūta – sudraba dālderis. 17. gadsimtā Zviedrija paplašināja savas teritorijas, kā rezultātā radās slavenā Zviedru impērija, kura bija viena no tā laika Eiropas spēcīgākajām valstīm. Šīs impērijas oficiālā valūta tika dēvēta par riksdālderi, un pirmā šīs valūtas monēta tika izkalta 1604. gadā. Riksdālderis praktiski bija tas pats dālderis, tikai šoreiz kalts ne tikai no sudraba, bet arī vara. Šī valūta Zviedrijā pastāvēja līdz 1746. gadam, kad Zviedrijā pārtrauca dālderu ražošanu un sāka ražot banknotes, taču jau 1776. gadā Zviedrija atgriezās pie sudraba riksdālderiem, kuri turpināja būt Zviedrijas oficiālā valūta līdz 1873. gadam. Tā kā šī riksdālderu sistēma bija visai sarežģīta ar dažādām apakšvērtībām, 1855. gadā Zviedrija nolēma pāriet uz decimālo riksdālderu sistēmu – riksdārdera rikmintu, kas bija pirmais solis uz kronas ieviešanu.

Otrais solis uz Zviedru kronas ieviešanu bija Zviedrijas pievienošanās Skandināvijas Monetārajai Savienībai. 1873. gadā Zviedrija kopā ar Dāniju un Norvēģiju nolēma izveidot šo savienību, lai būtu vieglāk ieviest šajās valstīs fiksētu valūtu, kura atbilstu tajā laikā populārajam zelta standartam. Tā Zviedrijas valūta tika pārdēvēta par Zviedrijas kronu, bet Norvēģijā un Dānijā tika ieviesta valūta ar nosaukumu krone. Šī Savienība palīdzēja ne tikai trīs lielākajās Skandināvu valstīs ieviest stabilu valūtu, bet arī palīdzēja nostabilizēt šo valstu ekonomikas, kā arī veicināja tirdzniecību, jo šīs savienības robežās tika noteikt fiksēts valūtas maiņas reitings, kas ar laiku noveda pie tā, ka visās šajās trīs valstīs brīvi varēja iepirktie ar jebkuru ko trīs valūtām. Un, lai gan Pirmais pasaules karš 1914. gadā izbeidz šīs savienības pastāvēšanu, visas šīs valstis tik un tā saglabāja savas valūtas, lai gan brīvā tirdzniecība šo valstu robežās beidzās, jo tika likvidēts fiksētais valūtas maiņas reitings. Arī mūsdienās Zviedrijā, līdz ar Dāniju un Norvēģiju, vēl joprojām ir saglabājušās šīs valūtas. Un, lai gan 2003. gadā Zviedrijai vajadzēja pievienoties Eirozonai, jo tas bija ierakstīts līgumā, kuru Zviedrija parakstīja iestājoties Eiropas Savienība, tomēr pēc Zviedrijas referenduma, kurā 56% zviedru nobalsoja pret eiro ieviešanu, Zviedrija izvēlējās nepievienoties Eirozonai un vēl joprojām Zviedrijā oficiālā valūta ir Zviedrijas krona.

Pašreiz apgrozībā ir 3 dažādu vērību zviedru kronas monētas un 6 dažādu vērtību Zviedru kronas banknotes. Zviedrijas kronas monētas, kuras tu vari sastapt, iepērkoties Zviedrijā, ir 1 kronas un 2 kronu monētas, kuru aversā ir redzams Zviedrijas Karaļa Karla XVI Gustafa profils, bet reversu rotā mazais Zviedrijas ģerbonis un vārds “Sverige”, kas nozīmē Zviedrija, un arī 5 kronu monēta, kuras aversā ir redzama Zviedrijas Karaļa monogramma, bet reversā – atkal mazais Zviedrijas ģerbonis, papildināts ar Riksbankas – Zviedrijas valsts bankas – vadītāja Stefana Ingvesa iniciāļiem, vārdu “Sverige” un stilizētiem viļņiem. Bet banknotes, kuras ir sastopamas Zviedrijas kronas valūtā, ir:

  • 20 kronu banknote, uz kuras ir Astrīdas Lingrēnas portrets, kā arī grāmatu un bērnu motīvs, jo Lingrēna bija slavenākā zviedru bērnu grāmatu rakstniece;
  • 50 kronu banknote, kuru rotā slavenā zviedru komponista un dzejnieka Everta Taubes portrets, kā arī nošu raksta motīvs no vienas no Taubes balādēm;
  • 100 kronu banknote, uz kuras ir redzams aktrises Grētas Garbo portrets, kura tiek uzskatīta par vienu no izcilākajām 1920. un 1930. gadu Holivudas aktrisēm, kā arī filmiņas motīvs par godu aktrisei;
  • 200 kronu banknote, kuras aversā ir redzams Zviedru filmu un teātra režisora Ingemāra Bergmana portrets kopā ar attēlu no Bergmana filmas “The Sventh Seal” un citiem ar filmām saistītiem motīviem;
  • 500 kronu banknote, uz kuras tu sastapsi operas dziedātājas Birgitas Nilsones portretu, kā arī nošu motīvus un attēlu no operas “Valkīra” pirmā cēliena;
  • 1000 kronu banknote, kura ir lielākās vērtības Zviedru kronas banknote un uz kuras ir attēlots Dāgs Hammeršelds, kurs bija Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs, kuram pēc viņa nāves 1961. gadā tika piešķirta Nobela Miera Prēmija, kā arī Apvienoto Nāciju galvenās mītnes un Cilvēktiesību deklarācijas motīvi.

2014. gada nogalē apgrozībā bija aptuveni 335 miljoni dažādu vērtību zviedru kronas banknošu, kuras sastādīja 77,9 biljonus Zviedru kronas, un aptuveni 1,9 biljoni dažādu vērību Zviedrijas kronas monētu, kuras kopā veidoja 5,3 biljonus zviedru kronas.

Lai gan pašreiz zviedru krona kā valūta nav no tām pašām spēcīgākajām salīdzinājumā ar citām valūtām, kas nozīmē, ka arī kronas pirktspēja nav no tām lielākajām, tomēr tiek paredzēts, ka par spīti vēsturiski vājajai kronai, nākotnē kronas pirktspēja varētu tomēr palielināties.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here