Vienmēr ļoti aktuāls jautājums ir pirmās automašīnas iegāde. Šāds brīdis pienāk ikvienam, kurš ieguvis autovadītāja apliecību. Ikvienam jaunajam šoferim ir vēlme pēc pašam sava auto. Gribas tomēr pašam beidzot būt pie stūres un pierast pie jaunā statusa. Tomēr, ņemot vērā, ka autovadītāja apliecību var iegūt no 18 gadu vecuma, jāsaprot, ka ne vienmēr šādā vecumā ir pietiekami daudz naudas auto iegādei. Jauniešiem veidot iekrājumus ir grūtāk nekā pieaugušajiem, ņemot vērā to, ka nav pastāvīgu ienākumu. Var, protams, gadīties, ka kādam ģimenē ir automašīna, ar kuru padalīties, bet ko tad, ja nav nedz iekrājumu, nedz kādas brīvi pieejamas automašīnas? Tad atliek vien sakārtot savas finanses un atrast veidu kā iegādāties vēlamo automašīnu. Principā ir divi veidi kā pašam iegādāties auto – sakrāt tam naudu vai aizņemties. Naudas iekrāšana var prasīt ilgāku laiku, taču, ja izvēlētā automašīna nav pārāk dārga, tad tas nav nekas neiespējams, turklāt neprasa pārāk ilgu laiku. Ja tomēr jāizvēlas otra opcija, tad kārtīgi jāizvērtē, no kā to naudu labāk aizņemties.

Iedomājoties tādu tipisku pirmo auto nāk prātā kāda vēl pagājušajā gadsimtā ražota automašīna, kurai nav nekādu moderno un salīdzinoši dārgo automašīnu iespējas – apsildāmi sēdekļi, parkošanās sensori utml. Jāņem vērā, ka tieši tādas automašīnas ir vislētākās un pieejamākās jauniešiem. Jauna vai mazlietota automašīna no salona izmaksās krietni vairāk. Taču šeit atkal ir koks ar diviem galiem – pērkot no privātpersonas nav īsti nekādu garantiju, taču salonā, kur automašīna izmaksātu dārgāk, ir tomēr kaut kāda garantija. Šis aspekts ir būtisks, ja pašam nav nekādu dziļu zināšanu par automašīnu uzbūvi. Automašīnas cena, īstenībā, nav pats svarīgākais un galvenais, uz ko skatīties, izlemjot par labu kādai mašīnai. Mūsdienās ir ļoti daudz iespēju iegūt vēlamo finansējumu, lai nebūtu vairākus mēnešus vai pat gadus jāiekrāj. Ir gan dažādas kredītu iespējas, gan dažādi līzingu veidi. Daudzas kredītiestādes piedāvā arī īpašus kredītus tieši automašīnas iegādei. Ja ir izlemts par labu kredītam vai līzingam, tad jāsalīdzina dažādas kredītiestādes, lai izvēlētos izdevīgāko un labāko kredītu. Dažādām kredītiestādēm ir gan dažādas procentu likmes, gan dažādi nosacījumi. Vieglākai salīdzināšanai vai izmantot kādus palīglīdzekļus, piemēram CredpPro salīdzinātāju. Kad izlemts par finansējumu, ir laiks izvēlēties automašīnu. Protams, ļoti svarīgi ir definēt kādām vajadzībām būs šis auto – ceļam uz/no darba, regulāriem un gariem pārbraucieniem, īsiem izbraukumiem, pilsētai vai laukiem utt. Ir skaidri jāsaprot kādiem nolūkiem un cik bieži auto tiks izmantots, lai izvēlētos tam atbilstošāko modeli. Krāsa un mašīnas izskats, laikam, būtu tas pēdējais, uz ko skatīties. Ja finanses tomēr atļauj lielāku izvēles brīvību, tad var skatīties arī uz auto izskatu, jo vienmēr jau gribās tādu auto, kas pašam patīk. Tomēs svarīgi ir izvēlēties arī degvielas tipu. Mūžīgais jautājums – kas ir labāks, benzīns vai dīzelis? Katram ir savi plusi un mīnusi, bet būtībā viss ir atkarīgs no mašīnas izmantošanas veida. Šajā gadījumā būtu mazāk jāskatās uz to, ka dīzelis maksā mazāk nekā benzīns, jo tas uzreiz nenozīmē, ka izdevīgāk ir ņemt dīzeli. Jārēķinās ar to, ka automašīnai noteikti radīsies dažādas izmaksas, mainot kādas detaļas vai remontējot. Jo vecāka mašīna ar lielāku nobraukumu, jo lielāka iespēja, ka šādu remontu būs vairāk, līdz ar to izmaksas pieaugs. Dažādām automašīnām arī detaļu cenas ir atšķirīgas. Arī pārnesumkārbas tipu nāksies izvēlēties. Autoskolā jau visi mācāmies braukt ar mehānisko pārnesumkārbu, bet ne visiem tas tik labi padodas, tāpēc tiek dota priekšroka automātam. Automāts pavisam noteikti atvieglo dzīvi, jo nav jāpārslēdz ātrumi. Taču arī mehāniskās ārnesumkārbas savaldīšana nav nekāda raķešu zinātne, un nekā pārāk sarežģita tur nav. Arī prakse ir laba lieta – jo vairāk brauc ar mehānisko kārbu, jo vieglāk un automātiskāk tas padodas. Īstenībā, ir daudz un dikti jāpēta dažādi materiāli pirms pirmā auto iegādes, lai iegādātos patiešām labu mašīnu, kas kalpos vairākus gadus. Jo tāds jau parasti vairumā gadījumu ir mērķis – iegādāties kādu lietu, šajā gadījumā automašīnu, un to izmantot pēc iespējas ilgāk. Īpaši daudz jālasa un jāpēta, ja par mašīnām nav pārāk daudz zināšanu, kā arī radu un draugu lokā nav neviena auto speciālista, kas varētu pastāstīt ko vairāk vai ieteikt, kas būtu labāk.

Kad automašīnas parametri ir izvēlēti, aptuvenā cena noskaidrota, tad nedrīkst aizmirst par to, ka automašīnas uzturēšana prasa līdzekļus. Runa nav tikai par degvielu vai iespējamiem remontiem, ir jāmaksā arī dažādi nodokļi, kā arī pastāv mūžīgais stāvvietu jautājums. Ir pilsētas, piemēram, Jūrmala, kur visas autostāvvietas ir bezmaksas. Šāda situācija ir ļoti pozitīva, taču ne visās pilsētās tā ir. Turklāt, ļoti populāra ikdienas situācija – cilvēki dzīvo ārpus Rīgas, bet strādā Rīgā, un, kā zināms, Rīgā ir salīdzinoši dārgas autostāvvietas. Protams, ir labi, ja darba vieta piedāvā autostāvvietu – bez maksas vai par pieņemamām cenām. Taču ne visām darba vietām ir šādas iespējas, īpaši, ja darbs atrodas Vecrīgā. Lai kā nu būtu ar stāvvietām, sava automašīna tomēr ir labāks variants, nekā sabiedriskais transports. Stāvvietu jautājumu vienmēr var atrisināt. Jā, varbūt izdevīgāka autostāvvieta atradīsies nedaudz tālāk no darba vietas, bet savs auto tomēr ir savs auto. Arī neliela pastaiga vienmēr nāk par labu. Īpaši, ja cilvēkam ir automašīna, tad tās izmantošana kļūst par ieradumu, arī braucot uz tuvāko veikalu, uz kuru iepriekš gāja ar kājām. Tieši tāpēc nedaudz fiziskās aktivitātes nenāks par ļaunu. Arī tad, ja laika apstākļi nav tie labākie, neliela pastaiga ir labāka par pārbāztu sabiedrisko transportu, kurā nav svaiga gaisa, ko elpot. Jā, vēl viens personīgās mašīnas mīnuss varētu būt sastrēgumi, taču to tomēr atsver komforts ko sagādā auto. Komforts ir arī tad, ja ir vecs auto bez jebkāda kondicioniera, apsildāmajiem sēdekļiem vai elektriski nolaižamiem logiem. Turklāt, ar visiem sastrēgumiem, automašīna tomēr nokļūst galapunktā ātrāk nekā sabiedriskais transports, jo nav vajadzības apstāties pieturās un nav jābrauc kādā noteiktā maršrutā. Laikam jau pats lielākais sava auto mīnuss tomēr ir izmaksas, kas ir lielākas, nekā izmantojot sabiedrisko transportu, taču tas ir to vērts. Ja reiz autovadītāja apliecība, kas arī izmaksāja diezgan daudz, ir iegūta, tad tas ir jāizmanto. Šobrīd vairs nav tāda situācija kā pirms gadiem 30, kad auto iegūt bija ļoti grūti. Šobrīd gan auto izvēle ir milzīga, kā arī iespējas to iegādāties ir ne mazums. Turklāt, reti kurš kā savu pirmo auto izvēlēsies jaunāko un svaigāko modeli no salona. Ar pirmo piegājienu izvēlēties sev ideālo auto ir grūti, bet tikai braucot un saprotot kas ir kas var saprast, ko no auto vēlamies, lai šīs vēlmes būtu skaidras brīdī, kad vēlēsies iegādāties savu otro auto.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here