Ja jūs pajautātu paši sev vai arī kādam no saviem draugiem, pie kā jūs vispirms dodaties, lai saņemtu padomu personīgo finanšu jautājumos, jūs, visticamāk, iedomātos par saviem vecākiem. Tam, protams, ir stabils pamats, jo savā dzīvē esam pieraduši, ka mūsu vecāki ir gudrie, atbildīgie un, šķietami, viszinošākie padomdevēji jau no mazām bērnu dienām. Tāpēc pieņemt viņu vārdu par likumu arī visos ar naudas lietām saistītajos jautājumos, šķiet kā gudrs solis. Kā bērni, mēs vēršamies pie saviem vecākiem, lai rastu risinājumus teju it visam. Mēs uzlūkojām vecākus kā cilvēkus, kuriem vienmēr bija visas pareizās atbildes. Diemžēl (vai dažos gadījumos – par laimi) mēs dzīvojam pilnīgi citā laikmetā un citā ekonomiskajā un finansiālajā situācijā, nekā mūsu vecāki mūsu vecumā. Kas, savukārt, nozīmē, ka finanšu stratēģijas, ko viņi mums iemācījuši un turpina uzspiest, ne vienmēr attiecas uz mūsdienu realitāti. Kamēr jūsu vecākiem neapšaubāmi vēl joprojām var būt aizķērusies pa kādai gudrības pērlei, ko jums piedāvāt, šeit esam apkopojuši dažus no vecākā gadagājuma cilvēku finanšu padomiem, ko mūsdienu jaunatnei tomēr ir vērts ignorēt.

Augstākā izglītība ir labs finansiālais ieguldījums

Iepriekšējo paaudžu pārstāvji uzauguši ar pārliecību, ka laba izglītība ir ekvivalenta labām darba iespējām un stabilai karjerai nākotnē. Tomēr mūsdienās lieli ieguldījumi augstākajā izglītībā nebūt nenozīmē augstu ienākumu vai karjeras garantijas. Protams, jo augstāka līmeņa izglītība jums ir noteiktā karjeras jomā, jo lielākas iespējas iegūt labāku darbu un ātrāk kāpt pa karjeras kāpnēm. Tomēr tas nebūs atkarīgs tikai no augstskolas diploma, patiesībā – tas būs ļoti minimāli atkarīgs no tā, ja vien neplānojat studēt medicīnas jomā. Tāpēc nav teikts, ka jums obligāti jāiegulda četri gadi no savas dzīves tikai sēžot universitātes solā un papildus vēl jāuzņemas studiju kredīta slogs. Par laimi mūsdienās pieejami vairāki un maciņam izdevīgāki izglītības iegūšanas varianti, kas jums piešķirs tieši praktiskās darbam nepieciešamās iemaņas, ne tikai pliku teoriju. Piemēram, koledžas vai profesionālās vidusskolas, kā arī visdažādākās tiešsaistes programmas. Bez tam, daudz gudrāk mūsdienās ir apvienot darbu ar izglītības iegūšanu, nevis pavadīt četrus gadus klātienes studijās un tā arī ne reizi nenoslēdzot īstu darba līgumu šajā periodā. Pēc četriem gadiem jūs darba tirgū būsiet daudz vērtīgāki spēlētāji, ja jums būs izglītības diploms plus četrus gadus liela pieredze tirgū, nekā tikai izglītības diploms bez jebkādas reālas pieredzes studētajā jomā.

Bankas ir labākā vieta, kur jūsu naudai augt

Drošākā vieta, kur jūs varētu turēt savu naudu un papildus vēl to arī audzēt apjomā, ir banka, vai ne? Nu, patiesībā mūsdienās tā vairs nebūt nav. Standarta banku krājkonti nu jau var tikt pielīdzināmi jūsu naudas glabāšanai zem gultas matrača – tieši tik mikroskopiski ir uzkrājumu procenti. Jeb, citiem vārdiem sakot, ik gada inflācijas līmenis krietni vien pārsniedz mazo procentu summu, kuru jūsu nauda nopelnīs, ja ieguldīsiet to parastā krājkontā bankā. Savukārt, agrāk mūsu vecvecāki un vecāki varēja redzēt stabilu ienesīgumu no saviem krājkontiem, bet mūsdienās, diemžēl, tā vairs nav. Šodien, lai gūtu pienācīgu peļņu, jums ir jāmeklē alternatīvie veidi, lai ieguldītu savu naudu un gūtu labumu no šāda darījuma. Piemēram, daudzas privātās, ne-banku kredītiestādes piedāvā lielāku noguldījumu kontu atdevi un augstākas procentu likmes. Un jums ir iespēja noskaidrot vislabākos piedāvājumus tikai ar dažu klikšķu palīdzību, piemēram, izmantojot Credpro tabulas, kas ērti pieejamas tiešsaistē. Jūs pat varat pārpirkt kāda cita kredītsaistības un nopelnīt uz atmaksas procentu rēķina. Ja nebaidāties iesaistīties augstāka riska pasākumos, bet ar krietni augstāku atdevi arī – tad akciju tirgošana tiešsaistē ir lauciņš, kuru izmēģināt.

Nekustamā īpašuma pirkšana ir labāka nekā īrēšana

Pašam savs nekustamais īpašums, vai nu tas būtu dzīvoklis vai māja, mūsu vecākiem un vecvecākiem bija būtisks sapņa piepildījums un ilgtermiņa finansiālais plāns. Reti kurš tajos laikos dzīvoja īrētā īpašumā, bet gan tieši dzimtas īpašumā vai sūrā darbā iegūtā dzīvoklītī. Naudas ieguldījumi nekustamajā īpašumā nesa diezgan labu peļņu, un daudzi jaunie pāri steidza pirka mājas, lai uzsāktu un paplašinātu savu ģimeni. Bet mūsdienās nekustamā īpašuma iegāde un uzturēšana ne vienmēr ir labākais lēmums attiecībā uz jaunatnes personīgo finanšu stāvokli un dzīvesveidu. Daudzos gadījumos jauniem cilvēkiem dzīvesvietas īre ir finansiāli gudrāks lēmums nekā nekustamā īpašuma pirkšana, lai gan tas iet pretrunā ar vecā kaluma skolas padomiem. Dzīvesvietas īrēšana ir jēgpilnāka jauniem cilvēkiem un tām ģimenēm, kuras vēl nav gatavas apmesties uz dzīvi vienā konkrētā vietā, pilsētā vai pat valstī un bieži pārceļas darba dēļ, izpētot jaunas karjeras iespējas. Mājas īpašumtiesības ne tikai “piesien” jūs pie vietas, bet arī rada ļoti lielu finanšu slogu, jo ar nekustamā īpašuma iegādi izdevumi neapstājas, gluži pretēji, tie tikai vairojas un pieaug apjomā.

Vislabāk par visu norēķināties ar skaidru naudu

Ir pierādīts, ka skaidra nauda ir lielisks veids, kā taustāmi pārvaldīt savus izdevumus. Vienīgā problēma ir tāda, ka šodien mēs dzīvojam ļoti digitālā pasaulē, un daudz vairāk priekšrocības tiek tieši tiem, kuri izmanto visdažādāko veidu elektroniskos maksājumus pat bez personīgā konta atvēršanas vai bankas piesaistes. Visdažādākie banku un ne-banku uzņēmumi piedāvā pārpārēm priekšrocību un pat procentuālu naudas atmaksu par mēnesī veiktajiem pirkumiem. Maksājumu karte ir daudz neatņemamāka mūsdienu cilvēka sastāvdaļa kā skaidra nauda. To lietot bieži vien ir ērtāk un drošāk, nekā pārnēsāt lielu apjomu ar skaidru naudu savā somiņā. Ideja vienmēr maksāt ar skaidru naudu varētu būt strādājusi jūsu vecākiem, bet šodien tā nav vislabākā izvēle.

Stingri sastādīts personīgais budžets palīdz mazāk tērēt

Lielākajai daļai mūsu vecāku personīgais budžets būtībā darbojās kā Bībele veiksmīgai naudas pārvaldīšanai. Ja mūsu vecāki vēlējās tērēt mazāk, tad tradicionāli viņiem tika ieteikts sastādīt reālu mēneša budžetu un strikti pie tā pieturēties. Taču šī finanšu stratēģija nedarbojas mūsdienu ekonomikai un mūsdienu jaunatnei. Saskaņā ar kādu nesen veiktu pētījumu, 43% no tā saucamajiem “millenium” jauniešiem vispār neizmanto budžetēšanas principus, lai pārskatāmi pārvaldītu savus ietaupījumu vai izdevumu ieradumus. Tā vietā viņi koncentrējas uz naudas izsekošanu, izmantojot dažāda veida mobilās aplikācijas dažādu pozīciju izdevumu plāniem pretēji stingri sastādītajiem budžetiem. Kāpēc? Tā kā budžeta veidošana viņus ierobežo un liek tērēt pasu nopelnīto naudu kāda cita noteiktajās, stingrajās un konkrētajās kategorijās, salīdzinājumā ar to, ka viņi tomēr labprātāk iegādātos lietas, kuras viņi personīgi patiesi novērtē, izvairoties no citām lietām, kas ir mazsvarīgas (piemēram, mājas hipotēka). Tā vietā viņi koncentrējas uz izdevumu izsekošanu un piesaistīšanu tā brīža aktuālajam izdevumu plānam. Zināt, kur jūsu nauda paliek, protams, vienmēr ir svarīgs finansiāls ieradums, bet, izmantot tikai budžetā iekļautos līdzekļus, lai apzinātu un ierobežotu savus izdevumus, bieži vien pēc pirmām nedēļām jau sāk apnikt un novecot, jo reti kad mūsdienu ātrajā dzīves ritmā viens mēnesis ir līdzvērtīgs otram.

ATBILDĒT

Please enter your comment!
Please enter your name here